uzbrucējs
Lietojuma biežums :
uzbrucējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
uzbrucēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
Piemēri– Tātad mana omīte pāri grāvim metusies uzbrucējam virsū, – viņa atkārtoja vēlreiz, – un…
1.1.Dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai.
PiemēriUn šim neizskatīgajam putnam patīk baidīt uzbrucēju, rādot tam savu plati atplesto muti.
2.joma: militārās zinātnes Tas (piemēram, cilvēks, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
PiemēriVācieši turas pretī uzbrucējiem un neļauj pavirzīties uz priekšu.
3.joma: fiziskā kultūra un sports Sporta spēļu (piemēram, futbola) komandas dalībnieks, kura pamatuzdevums ir veikt tiešās darbības punktu ieguvei.
PiemēriViņu droši var saukt par visu laiku labāko Latvijas hokeja uzbrucēju.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit