uzbruciens
uzbruciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzbruciens | uzbrucieni |
| Ģen. | uzbruciena | uzbrucienu |
| Dat. | uzbrucienam | uzbrucieniem |
| Akuz. | uzbrucienu | uzbrucienus |
| Lok. | uzbrucienā | uzbrucienos |
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1. sieviete ar lielam somam rokās, kura iegāja vagonā un neaiztaisīja aiz sevis durvis, par ko saņēma uzbrucienu; 2. pensionārs ar biļeti, kuru piemēru rakstīju iepriekš; 3. sieviete gados, ar līdzīgu situāciju, bet Jūs negribējat viņu dzirdēt, par ko saņēma atbildi, ka viņai nebija pieredzes strādāt par konduktoru.
- Tādēļ gribēju pasniegt jums, cien. lasītājiem un godatām lasītājām šo romānu iz Vidzemes Šveicijas senlaikiem, iz tā apgabala, kuru dēvējam par to jaukāko Baltijas guberņās un kurš vēl tagad lepojas ar saviem senlaiku, tā sauktiem bruņinieku mūriem [..] ; Kad ejam no Turaidas pils gar Gaujas krastu uz augšu, tad kādas 3 verstis nogājuši ieraudzīsim pa kreisai kādu stāvu kalnu, kuru vēl šo baltu dienu sauc par pilskalnu, kurš noderējis mūsu senčiem par kopīgu dzīves vietu un cietoksni pret ienaidnieku uzbrucieniem.