izredzēt
izredzēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izredzu | izredzam | izredzēju | izredzējām | izredzēšu | izredzēsim |
| 2. pers. | izredzi | izredzat | izredzēji | izredzējāt | izredzēsi | izredzēsiet, izredzēsit |
| 3. pers. | izredz | izredzēja | izredzēs | |||
Pavēles izteiksme: izredzi (vsk. 2. pers.), izredziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izredzot (tag.), izredzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izredzētu
Vajadzības izteiksme: jāizredz
1.Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
2.apvidvārds Skatīt, ieraudzīt.
3.apvidvārds Pieredzēt, piedzīvot.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 12 Un nosauca avis šo vietu " Uz kalna Dievs izredz".
- Jo šajā vietā Dievs izredzēja aunu, lai tas nomirtu par cilvēku.
- Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu."
- Dievs, vai tiešām esi izredzējis tieši mani?”
- Par skolotāju viņš bija izredzējis Ēvaldu Veinberģi no Vircavas.