izredzēt
Lietojuma biežums :
izredzēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
2.apvidvārds Skatīt, ieraudzīt.
3.apvidvārds Pieredzēt, piedzīvot.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri