rūdināt2
rūdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rūdinu | rūdinām | rūdināju | rūdinājām | rūdināšu | rūdināsim |
| 2. pers. | rūdini | rūdināt | rūdināji | rūdinājāt | rūdināsi | rūdināsiet, rūdināsit |
| 3. pers. | rūdina | rūdināja | rūdinās | |||
Pavēles izteiksme: rūdini (vsk. 2. pers.), rūdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rūdinot (tag.), rūdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rūdinātu
Vajadzības izteiksme: jārūdina
2.apvidvārds Dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā.
Avoti: LLVV, KV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apdzīvotā vieta ( agrāk Vārgaļi) izveidojusies pēc dzelzceļa līnijas atvēršanas, kad 1907. gadā uz Rūdinu dzirnavu zemes iemērīti apbūves gabali.
- Bērtulis mani gauži rūdināja!
- Bērtulis mani gauži rūdināja.
- Ko tie tevi rūdināja.
- Ko māsiņu rūdināt,