izļukt
Lietojuma biežums :
izļukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
2.Izļodzīties1.
3.Saļupt1.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri