uzriet
uzriet 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzreju | uzrejam | uzrēju | uzrējām | uzriešu | uzriesim |
| 2. pers. | uzrej | uzrejat | uzrēji | uzrējāt | uzriesi | uzriesiet, uzriesit |
| 3. pers. | uzrej | uzrēja | uzries | |||
Pavēles izteiksme: uzrej (vsk. 2. pers.), uzrejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrejot (tag.), uzriešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrietu
Vajadzības izteiksme: jāuzrej
1.Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
2.apvidvārds Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būs arī laba mājas sargātāja un caur žogu uzries svešiniekam.
- Viņš uzrēja pirmos trīs geimus, tostarp vienreiz Gulbi nobreikojot.
- Cilvēks nāk pie mums ar tīru sirdi, bet tu viņam uzrej.
- – pats sev jautāja resnītis, taču neko neatbildēja, tikai uzrēja melnajiem:
- Apsargs, tas, pavecais ar terminatora saulesbrillēm, atkal mums kaut ko uzrēja.