uzriet
Lietojuma biežums :
uzriet 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
2.apvidvārds Rejot izdzīt no slēptuves (medījumu).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri