uzrīkot
uzrīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrīkoju | uzrīkojam | uzrīkoju | uzrīkojām | uzrīkošu | uzrīkosim |
| 2. pers. | uzrīko | uzrīkojat | uzrīkoji | uzrīkojāt | uzrīkosi | uzrīkosiet, uzrīkosit |
| 3. pers. | uzrīko | uzrīkoja | uzrīkos | |||
Pavēles izteiksme: uzrīko (vsk. 2. pers.), uzrīkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrīkojot (tag.), uzrīkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrīkotu
Vajadzības izteiksme: jāuzrīko
1.Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
2.Sarīkot (svinības, pasākumu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolēnu vecāki ir neapmierināti ar tādu lēmumu un uzrīko protesta akciju.
- Skaistās vienstāva un divstāvu nojumēs var nosvinēt jubileju vai uzrīkot ballīti.
- Tika uzrīkota ballīte, atvests zaļais pūķis un gaidīts kas notiks.
- Lielā skapja tīrīšana – uzrīko ballīti, iepriecini sevi un palīdzi citiem
- Pēc tam Avikks izdomāja, ka pēc konkursa varētu uzrīkot meistarklasi.