uzriest
uzriest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzriešu | uzriešam | uzrietu, uzriesu | uzrietām, uzriesām | uzrietīšu, uzriesīšu | uzrietīsim, uzriesīsim |
| 2. pers. | uzriet, uzries | uzriešat | uzrieti, uzriesi | uzrietāt, uzriesāt | uzrietīsi, uzriesīsi | uzrietīsiet, uzrietīsit, uzriesīsiet, uzriesīsit |
| 3. pers. | uzrieš | uzrieta, uzriesa | uzrietīs, uzriesīs | |||
Pavēles izteiksme: uzriet, uzries (vsk. 2. pers.), uzrietiet, uzriesiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzriešot (tag.), uzrietīšot, uzriesīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzriestu
Vajadzības izteiksme: jāuzrieš
Izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu vienreiz uzries, otreiz un tā arī kaķim veidosies pieradums, jo suns, taču rej Bet tas ir tikai mans viedoklis.