uzrikte
uzrikte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzrikte | uzriktes |
| Ģen. | uzriktes | uzrikšu |
| Dat. | uzriktei | uzriktēm |
| Akuz. | uzrikti | uzriktes |
| Lok. | uzriktē | uzriktēs |
Avoti: Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lulū, piemēram, vienmēr augšā uzriktē ar smalkām, vijīgām līnijām apvilkto Jan Rozenthal karti un sit brālītim Jāzepam pa nagiem, kad tas cenšas smalkās līnijas pārvilkt ar krāsainu zīmuli.
- tikt pieķertam uzraut koļķi izsaukt sliktu dūšu vai riebumu uzrikte aparāts
- Laivu uzriktē uz rateļiem un ar visu mantību paved tālāk, lai ir kur nākamos zvejniekus izkraut.
- Ā, un jā, reizumis pēc šī procesa var sajust tādu pretīgu deguma smaku ( šī ir lieta, kas cilvēkus reizumis biedē, jo pamatā jau neviens netiek informēts, ka tāda uzrikte ir mašīnā un šādi var uzvesties).