izdūmot
izdūmot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdūmoju | izdūmojam | izdūmoju | izdūmojām | izdūmošu | izdūmosim |
| 2. pers. | izdūmo | izdūmojat | izdūmoji | izdūmojāt | izdūmosi | izdūmosiet, izdūmosit |
| 3. pers. | izdūmo | izdūmoja | izdūmos | |||
Pavēles izteiksme: izdūmo (vsk. 2. pers.), izdūmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdūmojot (tag.), izdūmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdūmotu
Vajadzības izteiksme: jāizdūmo
1.Ar dūmiem izdezinficēt.
2.Ar dūmiem izdzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, vasaras vidū, kad viss bija aplam zaļš un sakuplojis, uguni varēja pielaist kādai vientuļai siena kaudzei, bet tās izšvirkstēja un izdūmoja tik ātri, ka žēl bija iztērētā sērkociņa.
- "Kad es atrodos Latvijā, es bieži sastopos ar cilvēkiem, kuri ( pamatoti) kā veci skursteņi izdūmo gaisā sūdzības kā pelēkus dūmus par grūtajiem dzīves apstākļiem, kuri nepārvēršas debesīs par svētību, bet gan tāpat vien atgriežas un nosēžas uz pašu pleciem.
- Dzejas rindā pavīdēja bungu un ģitāras blarkšķēšana, izdūmotās plaušas un ilgas pēc svaiga gaisa ( Johansons); plastikas cilvēks bez nāves un bez augšāmcelšanās cerībām un mūsu pašu ausīšanās pēc vecās un jaunās dziesmas, kaut puskurliem esot džetu trokšņos ( Jaunzeme), un sajūta, ka lielais pārgājiens uz dzimteni tūlīt sāksies.
- Nūsprīdem , ka vajag izdūmot ansambļam skaistu v rdu
- Pavasarī atliek vien šķilt klāt , izdūmot visu to draņķi ārā un pēc tam pārbaudīt sveces