Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
izdūlēt
izdūlēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs
Locīšana
1.Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
2.Izzvejot (parasti kā degoša gaismā).
Avoti: LLVV