izdukurēt
izdukurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdukurēju | izdukurējam | izdukurēju | izdukurējām | izdukurēšu | izdukurēsim |
| 2. pers. | izdukurē | izdukurējat | izdukurēji | izdukurējāt | izdukurēsi | izdukurēsiet, izdukurēsit |
| 3. pers. | izdukurē | izdukurēja | izdukurēs | |||
Pavēles izteiksme: izdukurē (vsk. 2. pers.), izdukurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdukurējot (tag.), izdukurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdukurētu
Vajadzības izteiksme: jāizdukurē
1.Izzvejot ar dukuru.
2.apvidvārds Izgrūstīt, iegrūst sānos.
Avoti: LLVV, ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Alfrēds bija tik nekrietns, ka, ar lielu ķeseli izdukurējis upē no bedrēm visas vēdzeles, bet pakrastes iztukšojis no vēžiem, sāka piktoties uz makšķerniekiem, kas ar makšķerēm un spiningiem no krasta cēla ārā sarkanspurainus sapalus, sudrabotas raudas, un arī pa kādai līdakai, kurām viņš pats nu nekādi netika klāt.
- Panākt, lai daunis neiebrauc pakaļā, vai novilkt bikses un laipni atļaut daunim savu pakaļu izdukurēt pa pilnu programmu?