izpurināt
izpurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpurinu | izpurinām | izpurināju | izpurinājām | izpurināšu | izpurināsim |
| 2. pers. | izpurini | izpurināt | izpurināji | izpurinājāt | izpurināsi | izpurināsiet, izpurināsit |
| 3. pers. | izpurina | izpurināja | izpurinās | |||
Pavēles izteiksme: izpurini (vsk. 2. pers.), izpuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpurinot (tag.), izpurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpurinātu
Vajadzības izteiksme: jāizpurina
1.Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
1.1.Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
2.Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aploksni uzmanīgi izpurināju, no tās izslīdēja zelta aproce ar smaragdu.
- Viņš izpurināja piedurknes un aicināja spēlētājus likt sākuma likmes vai izstāties.
- Sabiedrība apņemas izsvēpēt 'legālās narkotikas' un reidā izpurina bodītes
- Pēc tam ir viegli jāizgriež, jāizpurina un jāliek žāvēties.
- Negribam pieļaut to, ka izglītības resors tiek izpurināts."