aizspīlēt
aizspīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizspīlēju | aizspīlējam | aizspīlēju | aizspīlējām | aizspīlēšu | aizspīlēsim |
| 2. pers. | aizspīlē | aizspīlējat | aizspīlēji | aizspīlējāt | aizspīlēsi | aizspīlēsiet, aizspīlēsit |
| 3. pers. | aizspīlē | aizspīlēja | aizspīlēs | |||
Pavēles izteiksme: aizspīlē (vsk. 2. pers.), aizspīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizspīlējot (tag.), aizspīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspīlētu
Vajadzības izteiksme: jāaizspīlē
Iedzīt ķīlīti, iestiprināt cirvim kātu.
Avoti: EH