apdzīt2
apdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apdzīstu | apdzīstam | apdziju | apdzijām | apdzīšu | apdzīsim |
| 2. pers. | apdzīsti | apdzīstat | apdziji | apdzijāt | apdzīsi | apdzīsiet, apdzīsit |
| 3. pers. | apdzīst | apdzija | apdzīs | |||
Pavēles izteiksme: apdzīsti (vsk. 2. pers.), apdzīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdzīstot (tag.), apdzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdzītu
Vajadzības izteiksme: jāapdzīst
Daļēji (no virspuses) sadzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nākamo apli nobraucu kā līderis, taču tad viņš mani apdzina.
- Franči mūs ar Madi apdzen ļoti ātri un mēs bezcerīgi atpaliekam.
- Otro vietu sasniedza Troika, trešo – apdzenot Kļavu – Grīnvalds.
- Nedaudz pietrūkst vieglāku mašīnu, jo ar tādām ir vieglāk apdzīt.
- Vadībā nonāca igaunis Janars Kadaks, taču drīz viņu apdzina Jānis Ščerbickis.