apdzīvojums
apdzīvojums
Iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojums teritorijā, ko raksturo apdzīvotības blīvums un tā teritoriālā struktūra (visā teritorijā vai īstenībā apdzīvotajā – apstrādātajā, apbūvētajā teritorijā).
Stabili vārdu savienojumiApdzīvojuma blīvums; apdz. bl.
- Apdzīvojuma blīvums; apdz. bl. — iedzīvotāju skaits uz teritorijas vienību (kvadrātkilometru)
- Apdzīvojuma smaguma centrs vārdkoptermins — kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne
Avoti: EV, DeT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēku darbība ainavā izpaužas zemes izmantošanā, apdzīvojuma struktūrā, ceļu tīklā.
- Daļēji šie aspekti attiecināmi arī uz apdzīvojuma blīvuma samazināšanos pagasta mežainajās daļās.
- Robežstruktūra veidojas sarežģītās izaugsmes plānošanas attiecībās, kur galveno lomu spēlē apdzīvojums.
- Ķekavas pagasts ir zemes izmantošanas transformācijas piemērs, daļēji pastāvīga apdzīvojuma gadījumā.
- Parasti tās nav postošas, taču apgrūtinājumus rada blīvais apdzīvojums lūzuma tuvumā.