apdzīt1
apdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apdzenu | apdzenam | apdzinu | apdzinām | apdzīšu | apdzīsim |
2. pers. | apdzen | apdzenat | apdzini | apdzināt | apdzīsi | apdzīsiet, apdzīsit |
3. pers. | apdzen | apdzina | apdzīs |
Pavēles izteiksme: apdzen (vsk. 2. pers.), apdzeniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apdzenot (tag.), apdzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apdzītu
Vajadzības izteiksme: jāapdzen
1.Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dzīt apkārt.
2.Apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
2.1.Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
Stabili vārdu savienojumiApdzīšanas punkts. Apdzīt gar lēpusi.
- Apdzīšanas punkts vārdkoptermins — dzelzceļa līnijas sadales punkts divceļu līnijā, kam ir ceļu izvērse vilcienu apdzīšanai un nepieciešamības gadījumos vilciena pārejai no viena galvenā ceļa uz otru
- Apdzīt gar lēpusi vārdkoptermins; joma: jūrniecība — apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi
3.Izdzīt (vagu ap ko, kam apkārt).
4.apvidvārds Atgrūst (citam citu) no barības (par dzīvniekiem).
5.apvidvārds Padzīt zem kā.
6.apvidvārds Vedot, stumjot, nesot u. tml. nogādāt zem kā.
7.apvidvārds Būt par cēloni, ka priekšlaikus kļūst gatavs.
Avoti: LLVV, KiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nākamo apli nobraucu kā līderis, taču tad viņš mani apdzina.
- Franči mūs ar Madi apdzen ļoti ātri un mēs bezcerīgi atpaliekam.
- Otro vietu sasniedza Troika, trešo – apdzenot Kļavu – Grīnvalds.
- Nedaudz pietrūkst vieglāku mašīnu, jo ar tādām ir vieglāk apdzīt.
- Vadībā nonāca igaunis Janars Kadaks, taču drīz viņu apdzina Jānis Ščerbickis.