auklēt
auklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | auklēju | auklējam | auklēju | auklējām | auklēšu | auklēsim |
| 2. pers. | auklē | auklējat | auklēji | auklējāt | auklēsi | auklēsiet, auklēsit |
| 3. pers. | auklē | auklēja | auklēs | |||
Pavēles izteiksme: auklē (vsk. 2. pers.), auklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: auklējot (tag.), auklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: auklētu
Vajadzības izteiksme: jāauklē
1.Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
1.1.Kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
1.2.pārnestā nozīmē Lutināt, lolot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa strādā par skolotāju, taču šobrīd mājās auklē mazo meitiņu.
- TATJANA MIKELENA, auklē mazmeitiņu: – Jā, daudz priecīgāku.
- Pumpuri ir gluži kā koka bērni, kas jālolo un jāauklē.
- Noteikti auklēšu arī mazdēliņu, ko ikdienā redzu vien nedēļas nogalēs.
- Var dabiski ļaut kociņiem ienākt un tad tos « auklēt».