ļurkāt1
ļurkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ļurkāju | ļurkājam | ļurkāju | ļurkājām | ļurkāšu | ļurkāsim |
| 2. pers. | ļurkā | ļurkājat | ļurkāji | ļurkājāt | ļurkāsi | ļurkāsiet, ļurkāsit |
| 3. pers. | ļurkā | ļurkāja | ļurkās | |||
Pavēles izteiksme: ļurkā (vsk. 2. pers.), ļurkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ļurkājot (tag.), ļurkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ļurkātu
Vajadzības izteiksme: jāļurkā
1.Ļodzīt1.
2.Berzēt kaut ko mīkstu.
3.Šurp un turp kustoties kļūt vaļīgam.
4.Smēķēt.
5.Šūpot.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzspieda vienreiz, otrreiz, ļurkāja ar pirkstiem.
- Atkal lauza, atkal ļurkāja.
- No jauna lauza un ļurkāja.
- Kāda starpība, kur viņa ļurkā to savu akordeonu –
- Tāpat , kā spēles pirmā daļa , arī šī izceļas ar lielu daudzu kustināmu , ļurkājamu , savācamu objektu , kuri var noderēt , nenoderēt , būt pilnīgi lieki , būt ļoti noderīgi