šūpot
Lietojuma biežums :
šūpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
sūpāt apvidvārds
šūpāt apvidvārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas1.
1.1.Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt2.
Stabili vārdu savienojumiGrozīt (arī šūpot) galvu.
1.2.pārnestā nozīmē Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas1 — parasti par augiem.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri