šūpulis
šūpulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šūpulis | šūpuļi |
| Ģen. | šūpuļa | šūpuļu |
| Dat. | šūpulim | šūpuļiem |
| Akuz. | šūpuli | šūpuļus |
| Lok. | šūpulī | šūpuļos |
1.Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
PiemēriVecā, dzīvē daudz pieredzējusī sieva attēlota pie šūpuļa.
- Vecā, dzīvē daudz pieredzējusī sieva attēlota pie šūpuļa.
- Melnā zeme ir pratusi izaudzēt šūpuļa līksti, gan pratīs izaudzēt arī balto rozi uz kapa.
- Āduks nerunīgs un sabozies tup kaktiņā, sievasmāte grozās ap šūpuli.
- Viņu garu atvieglo darbība, tāpat kā zīdaiņus nomierina līgojošs šūpulis.
- Enija ieskatījās šūpulī un redzēja, ka bērniņš aizmidzis.
1.1.poētiska stilistiskā nokrāsa, pārnestā nozīmē Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
PiemēriSamije ir galvenais Tibetas budisma šūpulis.
- Samije ir galvenais Tibetas budisma šūpulis.
- Tādēļ izvēlējos doties uz Parīzi: tā ir pasaules revolūciju šūpulis.
- Tas viss nāca no modernās kultūras šūpuļa, cilvēces avangarda — Eiropas.
2.apvidvārds Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)likts šūpulī. Kārt šūpuli (kam). Kārts šūpulis (kādam). No šūpuļa. No šūpuļa līdz kapam.
- (Ie)likts šūpulī idioma — saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas
- Kārt šūpuli (kam) idioma — veidot sākumu (parādībām sabiedrībā), dibināt
- Kārts šūpulis (kādam) idioma — ir piedzimis (kādā vietā, laikā)
- No šūpuļa frazēma — no pašas agrākās bērnības
- No šūpuļa līdz kapam frazēma — dzīves laikā; visu mūžu
- Stāvēt pie (kā) šūpuļa idioma — veicināt (kā) rašanos, veidošanos
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit