šūpot
Lietojuma biežums :
šūpot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
sūpāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
šūpāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas1, svārstās.
PiemēriApmaina to pret sarkanu dakstiņu klāstu, atver logus, lai vējš šūpo aizkarus, saliek ap māju rožu dobes.
Saistītās nozīmes
1.1.Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa dalu), arī ko rokā saņemtu; svārstīt2.
PiemēriVecis nostājās, šūpodams galvu uz visām pusēm.
Saistītās nozīmesšūpināt.
Stabili vārdu savienojumiGrozīt (arī šūpot) galvu.
2.Kustināt šūpoles, šūpuli u. tml., panākot, ka tajā sēdošais šūpojas3.
PiemēriEs viņu nosēdināju uz plānā dēlīša un sāku šūpot.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit