apcelt
apcelt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apceļu | apceļam | apcēlu | apcēlām | apcelšu | apcelsim |
| 2. pers. | apcel | apceļat | apcēli | apcēlāt | apcelsi | apcelsiet, apcelsit |
| 3. pers. | apceļ | apcēla | apcels | |||
Pavēles izteiksme: apcel (vsk. 2. pers.), apceliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apceļot (tag.), apcelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apceltu
Vajadzības izteiksme: jāapceļ
2.Nekautrīgi izmantot (kādu) savā labā.
2.1.Pastāvīgi izmantot (vienu un to pašu) – parasti par dzīvniekiem.
3.lieto: reti Dzīt (medībās) pēdas, ielenkt.
3.1.Censties iegūt kāda simpātijas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmkārt, ir jāklapē ciet visas vietas, kur apceļ ārzemniekus.
- Sākumā pilsētas iedzīvotāji viņu apcēla, uzskatot šo nodarbi par bezjēdzīgu.
- Taču parasti apceļ un apsmej tos, kam ir zema pašvērtība.
- Ja apceļamais no kaitinātāja norobežojas, pēdējais paliks bez iespējām izcelties.
- Mūziķe atzīst, ka skolas laikā tikusi pazemota un apcelta. "