iemiet
Lietojuma biežums :
iemiet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iemeju, iemienu | iemejam, iemienam | iemēju | iemējām | iemiešu | iemiesim |
2. pers. | iemej, iemien | iemejat, iemienat | iemēji | iemējāt | iemiesi | iemiesiet, iemiesit |
3. pers. | iemej, iemien | iemēja | iemies |
Pavēles izteiksme: iemej, iemien (vsk. 2. pers.), iemejiet, iemieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemejot, iemienot (tag.), iemiešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemietu
Vajadzības izteiksme: jāiemej, jāiemien
Iedzīt, iesist (zemē).
Stabili vārdu savienojumiKā (zemē) iemiets.
Stabili vārdu savienojumi
Kā (zemē) iemiets idioma — zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asnāte stāvēja kā iemieta, gribēja skriet, saukt pēc palīga.
- – viņš uzbrēca ēzelim, un ēzelis tūdaļ apstājās kā iemiets.
- Cieminieki stāvēja kā zemē iemieti, nespēdami novērst skatienus no Šķieles.
- Kā iemiets viņš stāvēja atvērtajās durvīs un lūkojās uz sievieti istabas vidū.
- Vienā lēcienā pārvarējis pēdējos pakāpienus, Lins Norvīds bezpalīdzīgi sastinga kā iemiets.