izsvilināt
izsvilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvilinu | izsvilinām | izsvilināju | izsvilinājām | izsvilināšu | izsvilināsim |
| 2. pers. | izsvilini | izsvilināt | izsvilināji | izsvilinājāt | izsvilināsi | izsvilināsiet, izsvilināsit |
| 3. pers. | izsvilina | izsvilināja | izsvilinās | |||
Pavēles izteiksme: izsvilini (vsk. 2. pers.), izsviliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvilinot (tag.), izsvilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvilinātu
Vajadzības izteiksme: jāizsvilina
1.Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt1.
2.Svilinot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un pat tās es no šīm izsvilinu, kad tieku klāt.
- Pa to starpu tu nevis noindēsies, bet tev būs izsvilināta rīkle.
- Ja tas būtu karsta zupa, viņa būtu izsvilinājusi muti un aizrijusies.
- — Tev vajadzētu izsvilināt acis, — saka vītnes un riņķi pie sienām.
- Siltā mijkrēslī, kailai, ar viskija izsvilinātu rīkli, ar sveša vīrieša plaukstu uz ceļgala, ar maigu miglāju galvā.