sadzīt2
sadzīt [sadzît] 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
1.1.Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa dalu).
Stabili vārdu savienojumiLīdz kāzām sadzīs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri