sadzirst
sadzirst 1. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadzirstu | sadzirstam | sadzirdu | sadzirdām | sadzirdīšu | sadzirdīsim |
| 2. pers. | sadzirsti | sadzirstat | sadzirdi | sadzirdāt | sadzirdīsi | sadzirdīsiet, sadzirdīsit |
| 3. pers. | sadzirst | sadzirda | sadzirdīs | |||
Pavēles izteiksme: sadzirsti (vsk. 2. pers.), sadzirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadzirstot (tag.), sadzirdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadzirstu
Vajadzības izteiksme: jāsadzirst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Naktī Atkritējs sadzirda nemieru un dīdoņu kazu barā.
- Šovakar es jūsu vīru sadzirdīšu, un kad mēs viņu apguldināsim, tad viņš gulēs kā praulis – un tad!
- Cik reižu Tušs, vakarā no traktiera nākdams, līdzīgā kārtā nebija apmīzis kokus un sētas, bet, sadzirdis kādu nākam, allaž centās savu darīšanu ātrāk pabeigt — ja nu kādas jaunkundzes, tad uzreiz lielā smiešanās un badīšanās ar pirkstu.
- Steidzīgo skriešanu un saukšanu sadzirdusi, ienāca Džildas māte, signora Asunta.
- Tad viņa sadzirda kā no tālienes svešu balsi.