izdūlēt
izdūlēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdūlēju | izdūlējam | izdūlēju | izdūlējām | izdūlēšu | izdūlēsim |
| 2. pers. | izdūlē | izdūlējat | izdūlēji | izdūlējāt | izdūlēsi | izdūlēsiet, izdūlēsit |
| 3. pers. | izdūlē | izdūlēja | izdūlēs | |||
Pavēles izteiksme: izdūlē (vsk. 2. pers.), izdūlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdūlējot (tag.), izdūlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdūlētu
Vajadzības izteiksme: jāizdūlē
1.Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
2.Izzvejot (parasti kā degoša gaismā).
Avoti: LLVV