noraudzīt
noraudzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noraugu | noraugām | noraudzīju | noraudzījām | noraudzīšu | noraudzīsim |
| 2. pers. | noraugi | noraugāt | noraudzīji | noraudzījāt | noraudzīsi | noraudzīsiet, noraudzīsit |
| 3. pers. | norauga | noraudzīja | noraudzīs | |||
Pavēles izteiksme: noraugi (vsk. 2. pers.), noraugiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noraugot (tag.), noraudzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noraudzītu
Vajadzības izteiksme: jānorauga
2.apvidvārds Novārdot (slimību).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kandidāti abām jau noraudzīti.
- A. Druviņš uzskata, ka piespiedu darbā iesaistītie Rundālē savu darbu paveicot labi: « Dažus esmu noraudzījis vakancēm nākamajā sezonā.»
- Kihnu salas iedzīvotājiem raksturīga kultūras savdabība un tradīcija vienmēr atgriezties uz savas salas, pie kam bieži līdzi ņemot citur noraudzītu līgavu vai līgavaini.
- Bērniņa māte amatpersonām skaidroja, ka bija spiesta bezpalīdzīgi noraudzītas, kā pērtiķis pēkšņi sagrābj viņas nesen dzimušo bērniņu, kurš gulēja zem moskītu tīkla, un metas bēgt.
- Tur bija liela zemes kaudze, kuru biju noraudzījis par savu patvērumu.