aizdzīt2
aizdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdzīstu | aizdzīstam | aizdziju | aizdzijām | aizdzīšu | aizdzīsim |
| 2. pers. | aizdzīsti | aizdzīstat | aizdziji | aizdzijāt | aizdzīsi | aizdzīsiet, aizdzīsit |
| 3. pers. | aizdzīst | aizdzija | aizdzīs | |||
Pavēles izteiksme: aizdzīsti (vsk. 2. pers.), aizdzīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdzīstot (tag.), aizdzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdzītu
Vajadzības izteiksme: jāaizdzīst
1.Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
1.1.Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saldais aromāts dāvās prieku un optimismu, aizdzīs šaubas un nemieru.
- Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm.
- Iespējams, viņu mērķis ir aizdzīt mani paņemt kredītu bankā?"
- Es tak visas esmu sen aizdzinis, lai man netraucē dzīvot.
- Teritorijas, no kurām tiek aizdzīti vilki, uzreiz ieņem koijoti.