aizdzīt2
aizdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
Saistītās nozīmes
1.1.Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri