Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizdzīt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (59):
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt.
- aiztriekt pie velna aizdzīt projām.
- aizdzīt ratā (arī ellē) aizdzīt prom, padzīt.
- aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām.
- aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt.
- pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt.
- aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt.
- padzīt (arī aiztriekt, retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie (visiem) jodiem, (visiem) velniem) aizdzīt.
- aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
- aizcuidīt Aizrīdīt; aizdzīt.
- aizvalcīt Aiztriekt; aizdzīt.
- aizburt Ar burvībām aizdzīt.
- aizdukurēt ar dukuri (3) aizdzīt zivis līdz murdam vai tīklam.
- izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
- aizbudzīt Ar varu, ar vārdiem aizdzīt prom.
- atdzīdināt Atkārtoti aizdzīt, padzīt.
- aizšaudīt Atkārtoti šaujot, aiztramdīt, aizdzīt.
- pasūtīt Atraidīt; aizdzīt.
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
- aizbārt Barot aizdzīt, aizgādāt prom.
- aizberzēt Berzējot aizdzīt prom.
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
- aizbungāt Bungojot aizdzīt, pavisam aizbaidīt; aizgādāt (projām).
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt.
- atdziedāt Dziedot aizdzīt, dziedot novērst, dziedot pievilināt.
- aizretināt Dzīstot aizaugt, aizdzīt.
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
- aizpaijāt Glāstot aizdzīt.
- izjodināt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- izvaikāt Izklīdināt, aizdzīt katru uz savu pusi.
- aiztraucēt Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
- izpucināt Kūdot suni aizdzīt, padzīt.
- aizsvēpēt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- aizsvēpināt Kūpinot, apdūmojot aizdzīt.
- aizgānīt Lamājoties, zākājot patriekt, aizdzīt.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
- aizčibināt Lēnām aizdzīt, aizbaidīt.
- šķice Lieto, lai aizdzītu kaķi.
- izblisināt Mirkšķinot aizdzīt miegu.
- aizņaudēt Ņaudot, vaimanājot aizdzīt.
- patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) padzīt, aizdzīt.
- aizraidīt Raidīt prom; sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizdzīt, aizsūtīt.
- aizstrostīt Rājot vai, piespiežot ar varu, aizdzīt.
- aizriet Rejot aizbaidīt, aizdzīt.
- aizrīdīt Rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- aprumbāties Saaugt, sadzīt, aizdzīt.
- aizrecēt Sadzīt, aizdzīt izveidojoties asins sarecējumam.
- piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo.
- aizjundīt Skubinot aizdzīt.
- aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt.
- aiztriekt Triekt prom; triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizdzīt.
- aizdzīdināt Vairākkārt aizdzīt.
- aizrīdināt Vairākkārt rīdot suni, aizdzīt (kādu).
- aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt.
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
- aizvēdināt Vēdinot aizdzīt.
aizdzīt citās vārdnīcās:
MEV