atvēcināties
atvēcināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvēcinos | atvēcināmies | atvēcinājos | atvēcinājāmies | atvēcināšos | atvēcināsimies |
| 2. pers. | atvēcinies | atvēcināties | atvēcinājies | atvēcinājāties | atvēcināsies | atvēcināsieties, atvēcināsities |
| 3. pers. | atvēcinās | atvēcinājās | atvēcināsies | |||
Pavēles izteiksme: atvēcinies (vsk. 2. pers.), atvēcinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvēcinoties (tag.), atvēcināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvēcinātos
Vajadzības izteiksme: jāatvēcinās
1.Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
1.1.Vēcinoties atvairīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Sapratu, sapratu,” M atvēcinājās. “
- Abām rokām atvēcinājies, vīrs jauneklīgiem rikšiem metas prom, atstādams apjukušo Namedu ar desmitnieku izstieptajā rokā.
- — Ta’ nevajag man no tavas slimnīcas, — es atvēcinos, — tu laikam neuzķēri, es Sula…
- Var atvērt kontu bankā, ar to var atvēcināties, ja kāds painteresējas, kas tu tāds par putnu un ko Īrijā dari.
- Arī vistas centās iztincināt pelēko, kā tad gājis sarunās, bet pelēkā kaut ko nesaprotamu noņurdēja un atvēcinājās ar spārnu, lai ļaujot gulēt.