aizdzīties
aizdzīties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdzenos | aizdzenamies | aizdzinos | aizdzināmies | aizdzīšos | aizdzīsimies |
| 2. pers. | aizdzenies | aizdzenaties | aizdzinies | aizdzināties | aizdzīsies | aizdzīsieties, aizdzīsities |
| 3. pers. | aizdzenas | aizdzinās | aizdzīsies | |||
Pavēles izteiksme: aizdzenies (vsk. 2. pers.), aizdzenieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdzenoties (tag.), aizdzīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdzītos
Vajadzības izteiksme: jāaizdzenas
1.Strauji, pārvarot grūtības, attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dzīties prom; strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
1.2.sarunvaloda Strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visi nesās uz skatuvi, un mēs veikli aizdzināmies līdz pašai priekšai.
- Tātad bija ne tikai ar ārstu sazvanījusies, bet arī uz dežūraptieku paspējusi aizdzīties.
- Ka neaizdzenas līdz mūsu Čuvašijai ar’!
- Skaidrs, ka tas ir aizdzinies kur tālu uz priekšu un, kas zina, varbūt pirmais tiks pie dzelzceļa un saņems Zelta zvaigzni...
- Turklāt pat it kā izdevās — Ķēviets runāja, runāja un runāja, kamēr Tušs ar Luku aizdzinās šim līdzi uz Dundagas pusi, no kurienes Ķēviets bija cēlies.