aizdzīt1
aizdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdzenu | aizdzenam | aizdzinu | aizdzinām | aizdzīšu | aizdzīsim |
| 2. pers. | aizdzen | aizdzenat | aizdzini | aizdzināt | aizdzīsi | aizdzīsiet, aizdzīsit |
| 3. pers. | aizdzen | aizdzina | aizdzīs | |||
Pavēles izteiksme: aizdzen (vsk. 2. pers.), aizdzeniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdzenot (tag.), aizdzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdzītu
Vajadzības izteiksme: jāaizdzen
1.Dzenot panākt, ka attālinās.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dzīt prom.
1.3.Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.4.sarunvaloda Aizsūtīt (parasti ar varu).
2.Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Aizgādāt, aizvest.
2.2.Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
2.3.Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
3.Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
4.Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
4.1.lieto: pareti Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.
5.Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
6.Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).
6.1.Aizart (vagu) ciet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saldais aromāts dāvās prieku un optimismu, aizdzīs šaubas un nemieru.
- Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz Gulaga nometnēm.
- Iespējams, viņu mērķis ir aizdzīt mani paņemt kredītu bankā?"
- Es tak visas esmu sen aizdzinis, lai man netraucē dzīvot.
- Teritorijas, no kurām tiek aizdzīti vilki, uzreiz ieņem koijoti.