aizdzīt1
aizdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dzenot panākt, ka attālinās.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dzīt prom.
1.3.Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.2.Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
2.3.Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
3.Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri