aizdzīt | Tēzaurs

aizdzīt¹

aizdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Dzenot panākt, ka attālinās.

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dzīt prom.

1.3.Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).

1.4.sarunvaloda Aizsūtīt (parasti ar varu).

2.Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.).

2.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Aizgādāt, aizvest.

2.2.Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).

2.3.Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).

3.Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).

4.Iedzīt, iesist (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).

4.1.lieto: pareti Iedzenot vai iesitot (ko), aizdarīt.

5.Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).

6.Izart (vagu, stigu līdz kādai vietai).

6.1.Aizart (vagu) ciet.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri