uzrakt
uzrakt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzroku | uzrokam | uzraku | uzrakām | uzrakšu | uzraksim |
| 2. pers. | uzroc | uzrokat | uzraki | uzrakāt | uzraksi | uzraksiet, uzraksit |
| 3. pers. | uzrok | uzraka | uzraks | |||
Pavēles izteiksme: uzroc (vsk. 2. pers.), uzrociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrokot (tag.), uzrakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzraktu
Vajadzības izteiksme: jāuzrok
1.Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
1.1.Uzrakņāt (par dzīvniekiem).
2.Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu meklē informāciju, tu „ uzroc” ziņas par objektu.
- Bet, kad 60., 70. gados tika uzrakta Viestura iela,
- Vai drīkstot uzrakt kādu gabalu pāri ceļam, malkas šķūņa galā.
- Bija pilnmēness, tālab varēja viegli izvairīties no svaigi uzraktajām puķu dobēm.
- Un ko vēl var uzrakt, iedziļinoties ikvienas domas mikropasaulē...