uzrakņāt
Lietojuma biežums :
uzrakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
1.1.Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
2.Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko).
2.1.pārnestā nozīmē Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
2.2.pārnestā nozīmē Atsaukt atmiņā (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri