uzrakņāt
uzrakņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrakņāju | uzrakņājam | uzrakņāju | uzrakņājām | uzrakņāšu | uzrakņāsim |
| 2. pers. | uzrakņā | uzrakņājat | uzrakņāji | uzrakņājāt | uzrakņāsi | uzrakņāsiet, uzrakņāsit |
| 3. pers. | uzrakņā | uzrakņāja | uzrakņās | |||
Pavēles izteiksme: uzrakņā (vsk. 2. pers.), uzrakņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrakņājot (tag.), uzrakņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrakņātu
Vajadzības izteiksme: jāuzrakņā
1.Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
1.1.Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
2.Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko).
2.1.pārnestā nozīmē Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
2.2.pārnestā nozīmē Atsaukt atmiņā (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Teritorija tiek iezīmēta arī ar uzrakņātu zemi.
- — uzrakņāts kas šaubīgs biogrāfijā...
- Dažu mājiņu priekšā bija uzrakņāta dārza strēmelīte, un starp akmeņiem galviņas snaikstīja kliņģerītes un kreses; bet ielas galā mājeles bija pussagruvušas, dažām logi pat ar dēļiem aizsisti.
- Viņš ar zobenu uzrakņās savu dārzu vai
- jumja kūlīša , svētības spēka ievadīšana turpat un tūlīt druvas augsnā , noliecot kūlīša vārpas pie zemes vai tieši iekaisot izberztos graudus ar kociņiem jeb rokām uzrakņātajā augsnā