uzrakāt
uzrakāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrakāju | uzrakājam | uzrakāju | uzrakājām | uzrakāšu | uzrakāsim |
| 2. pers. | uzrakā | uzrakājat | uzrakāji | uzrakājāt | uzrakāsi | uzrakāsiet, uzrakāsit |
| 3. pers. | uzrakā | uzrakāja | uzrakās | |||
Pavēles izteiksme: uzrakā (vsk. 2. pers.), uzrakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrakājot (tag.), uzrakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrakātu
Vajadzības izteiksme: jāuzrakā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad zēnībā gribējās skriet ar puikām futbolu spēlēt, uzticētā zemeņu dobe dārzā uzrakās viens divi.
- Un uzrakās…
- jūs visu „ uzrakāt”, bet kur ir uzvārdi?
- Star citu , kurā vietā atrodās tas , kautkas ko jūs , Sigfa un JurCHix , uzrakāt netā
- IVOZE Uzrakāt, ka otrs ir depresijā, alkoholismā, narkotikās, finanču grūtībās utt. nu normāli gan ir, ja par cilvēku aizlūdz draudzē publiski tikai tad, ja viņš pats to ir vēlējies ( izņēmums - tie, kas jau nomiruši).