izmeklēt
Lietojuma biežums :
izmeklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
PiemēriViņš meklē uz sola un zem, pie aizjūga lietām un kalēju kastēs, izmeklē segu lādes un apskata pat barības siles — apavu nekur nav.
2.Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
PiemēriUn viņi atstāja aleju un paviljona priekšā izmeklēja sev galdu.
Saistītās nozīmesizlasīties, izraudzīties, izraudzīt, nolūkot.
3.joma: medicīna Pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
PiemēriĀrste ieradās zibenīgi, aši izmeklēja slimnieci un pavēstīja, ka stāvoklis esot kritisks.
4.joma: jurisprudence Izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
PiemēriLietu izmeklē prokuratūra, turklāt tavs senais paziņa Valksna.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit