izmeklētājs
izmeklētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izmeklētājs | izmeklētāji |
| Ģen. | izmeklētāja | izmeklētāju |
| Dat. | izmeklētājam | izmeklētājiem |
| Akuz. | izmeklētāju | izmeklētājus |
| Lok. | izmeklētājā | izmeklētājos |
izmeklētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izmeklētāja | izmeklētājas |
| Ģen. | izmeklētājas | izmeklētāju |
| Dat. | izmeklētājai | izmeklētājām |
| Akuz. | izmeklētāju | izmeklētājas |
| Lok. | izmeklētājā | izmeklētājās |
1.Darītājs → izmeklēt.
2.joma: jurisprudence Amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās.
Piemēri- Maldāties, izmeklētāja kungs,- Romualds neslēpa, ka izgaršo uzrunas frāzi.
- - Maldāties, izmeklētāja kungs,- Romualds neslēpa, ka izgaršo uzrunas frāzi.
- Noķēruši bojāgājušajam tik tuvu jaunkundzi, izmeklētāji bez ceremonijām izspiedīs no viņas ne vienu vien liktenīgu detaļu.
- Ja notāre tagad pamanītu prokuratūras izmeklētāju, viņa atkal varētu tēlot nevainīgu, bez iemesla vajātu upuri!
- Man bija saruna ar izmeklētāju, kas noskaidroja Ģedimina pēkšņās nāves apstākļus.
Avoti: LLVV, JtV, T
Korpusa piemēri:šeit