izmeklētājs

Lietojuma biežums :

izmeklētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	izmeklētājs	izmeklētāji
Ģen.	izmeklētāja	izmeklētāju
Dat.	izmeklētājam	izmeklētājiem
Akuz.	izmeklētāju	izmeklētājus
Lok.	izmeklētājā	izmeklētājos

izmeklētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	izmeklētāja	izmeklētājas
Ģen.	izmeklētājas	izmeklētāju
Dat.	izmeklētājai	izmeklētājām
Akuz.	izmeklētāju	izmeklētājas
Lok.	izmeklētājā	izmeklētājās

1.Darītājs → izmeklēt.

2.joma: jurisprudence Amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās.

Piemēri- Maldāties, izmeklētāja kungs,- Romualds neslēpa, ka izgaršo uzrunas frāzi.

Saistītās nozīmes

Avoti: LLVV, JtV, T

Korpusa piemēri:šeit