izmeklētājs
Lietojuma biežums :
izmeklētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
izmeklētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Darītājs → izmeklēt.
2.joma: jurisprudence Amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās.
Piemēri- Maldāties, izmeklētāja kungs,- Romualds neslēpa, ka izgaršo uzrunas frāzi.
Avoti: LLVV, JtV, T
Korpusa piemēri:šeit