paauklēt
paauklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paauklēju | paauklējam | paauklēju | paauklējām | paauklēšu | paauklēsim |
| 2. pers. | paauklē | paauklējat | paauklēji | paauklējāt | paauklēsi | paauklēsiet, paauklēsit |
| 3. pers. | paauklē | paauklēja | paauklēs | |||
Pavēles izteiksme: paauklē (vsk. 2. pers.), paauklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paauklējot (tag.), paauklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paauklētu
Vajadzības izteiksme: jāpaauklē
1.Neilgu laiku, mazliet auklēt.
1.1.Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- " Vai: " Jānītis grib, lai paauklē?
- - Lai jau Gaiļuša kungs vēl paauklē savējos, nekur viņš no mums nespruks.
- Laimīgā Valija, kas te vienu, te otru no mazbērniem paauklē vai klēpī pašūpo!
- Mūs izvadāja pa bērnudārzu, angļu valodas klasi, šūšanas darbnīcām, ļāva paauklēt mazākos bērnus.
- Mums ar sievu Antoniju tā gribētos paauklēt vēl kādu mazbērniņu, kamēr vēl esam pie veselā saprāta!