paauļot
paauļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paauļoju | paauļojam | paauļoju | paauļojām | paauļošu | paauļosim |
| 2. pers. | paauļo | paauļojat | paauļoji | paauļojāt | paauļosi | paauļosiet, paauļosit |
| 3. pers. | paauļo | paauļoja | paauļos | |||
Pavēles izteiksme: paauļo (vsk. 2. pers.), paauļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paauļojot (tag.), paauļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paauļotu
Vajadzības izteiksme: jāpaauļo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jātnieki paauļoja viens otram garām un ar grūtībām apstādināja zirgus arēnas otrā galā.
- Ja būs auksts, paauļosim, vai ne?”
- mēs toties lecām pār grāvi un pa ilgiem laikiem drusku paauļojām.
- Ka varbūt tieši tagad, kad esi uz savām kājām, vari nokļūt tādā vietā, kur zirgam mugurā būtu paauļojusi garām.
- Ekskursiju mums nav padomā, vienīgi vienu reizi dosimies kalnos ar džipiņu, un vienu reizi gribētu paauļot pa stepi ar zirgiem.