izredzētais
izredzētais divdabis ar noteikto galotni vīriešu dzimtē; lietvārda nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
izredzētā divdabis ar noteikto galotni sieviešu dzimtē; lietvārda nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
1.Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
Stabili vārdu savienojumiIzredzēto tauta.
2.novecojis Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
Avoti: LLVV