izredzētais
izredzētais lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni vīriešu dzimtē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izredzētais | izredzētie |
| Ģen. | izredzētā | izredzēto |
| Dat. | izredzētajam | izredzētajiem |
| Akuz. | izredzēto | izredzētos |
| Lok. | izredzētajā | izredzētajos |
izredzētā lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni sieviešu dzimtē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izredzētā | izredzētās |
| Ģen. | izredzētās | izredzēto |
| Dat. | izredzētajai | izredzētajām |
| Akuz. | izredzēto | izredzētās |
| Lok. | izredzētajā | izredzētajās |
1.Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
Stabili vārdu savienojumiIzredzēto tauta.
- Izredzēto tauta — ebreju tautas apzīmējums Vecajā Derībā (5. Mozus, 7:6)
2.novecojis Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
Avoti: LLVV