dzineklis
dzineklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dzineklis | dzinekļi |
Ģen. | dzinekļa | dzinekļu |
Dat. | dzineklim | dzinekļiem |
Akuz. | dzinekli | dzinekļus |
Lok. | dzineklī | dzinekļos |
1.Tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa.
PiemēriTāpēc tieksme pēc piedzīvojumiem mūsos ielikta bioloģiski, pārtapusi par instinktu, kalpo par evolūcijas dzinekli.
- Tāpēc tieksme pēc piedzīvojumiem mūsos ielikta bioloģiski, pārtapusi par instinktu, kalpo par evolūcijas dzinekli.
2.Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
PiemēriKuģa dzinekļi (dzenskrūves, to lāpstiņas) ir lielākā bojājumu riskā nekā pats korpuss.
- Kuģa dzinekļi (dzenskrūves, to lāpstiņas) ir lielākā bojājumu riskā nekā pats korpuss.
Stabili vārdu savienojumiKāpurķēžu dzineklis. Riteņu dzineklis.
- Kāpurķēžu dzineklis vārdkoptermins — dzineklis, kas virza transportlīdzekli, pārvietojoties kāpurķēdei
- Riteņu dzineklis vārdkoptermins — dzineklis, kas virza transportlīdzekli, rotējot dzenošam ritenim
- Soļojošais dzineklis vārdkoptermins — mehānisms, kas virza transportlīdzekli, dzineklim secīgi paceļoties no atbalsta virsmas
- Vītņveida dzineklis — gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli
Avoti: LLVV, NeV, ZTV
Korpusa piemēri:šeit