dzineklis
Lietojuma biežums :
dzineklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: reti
Locīšana
1.Dzinulis, dziņa.
PiemēriTāpēc tieksme pēc piedzīvojumiem mūsos ielikta bioloģiski, pārtapusi par instinktu, kalpo par evolūcijas dzinekli.
2.Vēlme, vēlēšanās.
3.Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
PiemēriKuģa dzinekļi (dzenskrūves, to lāpstiņas) ir lielākā bojājumu riskā nekā pats korpuss.
Stabili vārdu savienojumiKāpurķēžu dzineklis. Riteņu dzineklis.
Avoti: LLVV, NeV, ZTV
Korpusa piemēri:šeit