vaļīt
vaļīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vaļīju | vaļījam | vaļīju | vaļījām | vaļīšu | vaļīsim |
| 2. pers. | vaļī | vaļījat | vaļīji | vaļījāt | vaļīsi | vaļīsiet, vaļīsit |
| 3. pers. | vaļī | vaļīja | vaļīs | |||
Pavēles izteiksme: vaļī (vsk. 2. pers.), vaļījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vaļījot (tag.), vaļīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vaļītu
Vajadzības izteiksme: jāvaļī
1.Dzīt.
2.Mest.
3.Sist.
4.Iet, skriet.
5.Bagātīgi krist (par sniegu).
6.Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
Avoti: MiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidziet te visu vaļīt uz negodīgiem copmaņiem.