sviest
Lietojuma biežums :
sviest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest1.
Saistītās nozīmes
1.1.Strauji virzīt pa gaisu, gaisā (par ierīcēm, mehānismiem).
Stabili vārdu savienojumiKā (lingas, arī atsperes) sviests (biežāk mests).
2.Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest2.
2.1.Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
2.2.Strauji virzīt, arī iesaistīt karadarbībā (parasti armiju, karaspēku, karamateriālus, transportlīdzekļus).
2.3.Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
2.4.intransitīvs
2.5.pārnestā nozīmē Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
3.Savienojumā ar “laukā”, “ārā”, “prom”, “nost”; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest3.
3.1.Savienojumā ar “nost”: strauji ģērbt nost.
3.2.Savienojumā ar “prom”, “laukā”, “ārā”: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
4.Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; mest6.
5.Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest7.
5.1.Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) — par ūdenstilpi, šķidrumu.
5.2.Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) — par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
5.3.Savienojumā “sviest ēnu”: radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
5.4.Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
6.Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest8.
7.Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11).
8.Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
Stabili vārdu savienojumiMedu sviest.
Stabili vārdu savienojumiSviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā. Sviest (arī mest, laist) pār bortu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri