relikts1
relikts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | relikts | relikti |
| Ģen. | relikta | reliktu |
| Dat. | reliktam | reliktiem |
| Akuz. | reliktu | reliktus |
| Lok. | reliktā | reliktos |
Tas (parasti organisms, viela, parādība dabā), kas mazā teritorijā ir saglabājies no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta.
Stabili vārdu savienojumiRelikta ezers. Reliktu formas.
- Relikta ezers vārdkoptermins — ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras
- Reliktu formas vārdkoptermins — dzīvnieku un augu sugas, kas saglabājušās no senākiem laikiem
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vienmēr tiek piesegts vai kaut kādā veidā lien laukā tie relikti.
- Lielākā daļa, araukāriju sugas ir reliktas ar ierobežotiem izplatības arēliem.
- Daļa seno uzskatu un priekšstatu relikta veidā joprojām ir saglabājusies mūsdienu sabiedrībā.
- Tāpat klātesošie tika iepazīstināti arar reliktu instrumentu no kaimiņiem- Lietuvas sēļiem.
- Jūsu relikto mīlestību gan es gribētu izbaudīt kā vienu civilizācijas muzeja eksponātu.