vien
Lietojuma biežums :
vien partikula
1.Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai1, vienīgi.
1.1.Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
1.2.Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
1.3.kopā ar: "ne" Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
2.Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
Stabili vārdu savienojumiTā vien.
2.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "ne vien" Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
3.saikļa nozīmē Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai3.
3.1.Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma satura pretstatu, neatbilstību.
4.saikļa nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "kur vien" vai vārdu savienojums "kur tik vien" Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
5.saikļa nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "ne vien - bet arī" Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
Stabili vārdu savienojumiDroši vien; drošvien. Ne vienreiz vien. Tāpat vien. Tik vien.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri