sūds
sūds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sūds | sūdi |
| Ģen. | sūda | sūdu |
| Dat. | sūdam | sūdiem |
| Akuz. | sūdu | sūdus |
| Lok. | sūdā | sūdos |
2.Kas ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
3.Kas slikts, kaitīgs.
4.Slikts cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiVella sūds.
- Vella sūds apvidvārds — piķa gabals (ar ko kurpnieks nosmērēja šujamo diegu)
Avoti: SLG, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijā — apmētāja ar sūdiem un izkliedza cilvēka cieņu aizskarošus apvainojumus.
- Tualetes vietā daži caurumi grīdā un apkārt pusmetru augstas sūdu kaudzes.
- Tā ka tur ir daudz jo daudz jārakājas pa tiem sūdiem.
- paņem sūdu dakšas, stājies blakus - un tu esi savējais.
- Kāds mums labums no taviem tur sūda " Tautsargiem"?"