delikts
delikts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jurisprudenceLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | delikts | delikti |
Ģen. | delikta | deliktu |
Dat. | deliktam | deliktiem |
Akuz. | deliktu | deliktus |
Lok. | deliktā | deliktos |
Prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību; likuma pārkāpums; interešu aizskārums.
Stabili vārdu savienojumiStarptautisks delikts.
- Starptautisks delikts vārdkoptermins; joma: jurisprudence — starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo funkciju var dēvēt par civiltiesiskās atbildības par deliktu kaitējuma kompensējošo funkciju.
- Latvijas tiesību sistēmā tādējādi delikta jēdzieniskā izpratne minētās tiesiskās attiecības tikai daļēji ietver.
- Krievu civiltiesību zinātniece А. V. Puškina norāda, ka sākotnēji radās delikta saistības.
- Deliktu tiesības ir daļa no civiltiesībām, kas regulētas Civillikuma Saistību tiesību daļā līdzās līgumtiesībām.
- Tomēr īpašnieki atbildēja par visu kuģa vadīšanā iesaistīto jūrnieku pastrādātajiem privāto tiesību pārkāpumiem – deliktiem.